Veidi, kā motivēt sevi, jeb kā izdarīt to, ko negribas darīt?

Vispirms, lai atrastu iedarbīgu motivāciju, vajag pazīt paša raksturu un vispārējas cilvēka fiziskās un psiholoģiskās iezīmes. Tev jābūt pietiekami ilgi vērojušam pašam sevi un apkārtējos, lai varētu skolotāju un vecāku vietā beidzot uzņemties pats atbildību par saviem darbiem, atrodot īsto „burkānu” vai „pātagu”. Jo – nenoliedzami – pirmie mūsu dzīvēs, kas uztver mūsu spēju vai nespēju veikt kādu pienākumu, ir audzinātāji un skolotāji.

Vispirms par atklājumu, ko izdarījuši Draugiem Group. Veicot pētījumu savu darbinieku vidū, atklājies, ka astoņu stundu darba dienas iedalījums ir kļuvis neefektīvs. Pirmkārt, laikā, kad tika noteikts šāds darba dienas ilgums, tas tika darīts, lai atvieglotu garās darba stundas fabrikās. Tagad noteikts, ka optimālais laika posms, kādu cilvēks spēj produktīvi un koncentrējoties pavadīt pie darba galda, ir 52 minūtes, kurām jāseko 17 minūšu garai pauzei. Tieši šāds ir vidējais laiks, ko cilvēks saskaņā ar pētījumu spēj veikt, pārmaiņus efektīvi darbojoties un atpūšoties. Vēl vairāk – atpūtai noteikti jāpārtrauc līdz šim darāmais, pilnībā aizmirstot par to. Tātad jāizdara tā, lai burtiski iestātos klikšķis – režīms ‘strādāt’ tiek izslēgts, un ieslēdzam atpūtas režīmu. Zinot šo cilvēkam raksturīgo aptuveno darba un atpūtas nogriežņu garumu, mēs varam pilnībā veltīt sevi koncentrētai pienākuma veikšanai, kas uzlabo darba efektivitāti, tādējādi rezultātam kļūstot par motivējošo faktoru.

Post Navigation